Šoreiz nācās pastrādāt radiņu labā!
Atnāca lūgums no cilvēka, kam nespēju atteikt, pat ja gribētu.
Esot nepieciešams vienam mākslas darbam uztaisīt rāmīti. Pie tam izrādījās, ka tas jau ir atceļojis uz manām mājām, par ko nebiju informēts!
Problēma tikai tā, ka, sakarā ar ierobežojumiem, nav iespējas nokļūt līdz veikalam, kur tirgo speciālās līstes. Nācās izvēlēties no tā, ko piedāvā tuvākais veikals. Izvēlējos grīdlīsti, ko varētu novest līdz kaut kam līdzīgam rāmītim.
Sākumā izlaidu caur biezumēveli, lai noņemtu nepieciešamo slīpumu. Tad uz zāģa – gareniski, lai iegūtu taisno malu, pie kā stiprināsies bilde.
Tālāk ar rokas zāģīti kastē piezāģēju leņķus. Nākamreiz gan izmantošu kādu tehniku, jo zāģējuma vieta nav perfekta. Varbūt vajadzēja smalkāku zāģi?
Sākumā beicēju ar ozola mizu novārījumu. Kopā ar konsultantiem izlēmām, ka pārāk gaišs un nav īsti forši. Krājumos atradu nezināma sastāva vectēva beici. Pulverveida, šķīdināma ūdenī, var dabūt dažādu toni. Un precīzi, tas veco laiku mēbeļu tonis! Nobeicēju divas reizes, sanāca ļoti tumšs, bet man liekas, ka ir labi.
Tālāk ar tapiņām un līmi, nagliņas ar priekšurbumiem.
Nobeigumā cieteļļa.
Forši! Vai ne?
