Kastīte lodēšanas piederumiem

Plānojot vienu lielāku projektu nācās iegādāties lodēšanas agregātu.

Apdomāju un sapratu, ka salikt pa stūriem lodēšanas piederumus, nebūs tas foršākais. Un izlēmu, ka man vajag kastīti lodēšanas piederumiem. Tādu, lai viss ir vienā kompaktā vietā, ērti pieejams un lietojams. Lai var ērti ielikt noteiktā plauktā un var arī pārnēsāt. Tā lai putekļi netiek klāt.

Saplāksnis, eņģes un pāris brīvdienu darbs.

Palīgā ņemts arī tēva tēva instruments līniju vilkšanai. Patiesi ērti!

Melnās tējas novārījums un cieteļļa.

Atveras priekša un augša. Lai rokturis neaizņemtu vietu un nebūtu jātaisa caurumi korpusā, izlēmu to taisīt no kaprona savilces lentas. Sevišķi funkcionālas ir atvilktnītes. Varbūt nav skaisti, bet šoreiz prioritāte bija funkcionalitāte.

Kopš sāku strādāt ar eļļām un dabiskām, paša gatavotām beicēm, kaut ko ķīmisku ņemu rokās tikai tad, kad apstākļi to prasa. Un nekādu smakas un indes pēc kurām slikta pašsajūta vai ar kurām jālieto labs respirators!

Iesaku!

Padalāmies, ja patika :)

Bildes rāmītis no grīdlīstes

Šoreiz nācās pastrādāt radiņu labā!

Atnāca lūgums no cilvēka, kam nespēju atteikt, pat ja gribētu.

Esot nepieciešams vienam mākslas darbam uztaisīt rāmīti. Pie tam izrādījās, ka tas jau ir atceļojis uz manām mājām, par ko nebiju informēts!

Problēma tikai tā, ka, sakarā ar ierobežojumiem, nav iespējas nokļūt līdz veikalam, kur tirgo speciālās līstes. Nācās izvēlēties no tā, ko piedāvā tuvākais veikals. Izvēlējos grīdlīsti, ko varētu novest līdz kaut kam līdzīgam rāmītim.

Sākumā izlaidu caur biezumēveli, lai noņemtu nepieciešamo slīpumu. Tad uz zāģa – gareniski, lai iegūtu taisno malu, pie kā stiprināsies bilde.

Tālāk ar rokas zāģīti kastē piezāģēju leņķus. Nākamreiz gan izmantošu kādu tehniku, jo zāģējuma vieta nav perfekta. Varbūt vajadzēja smalkāku zāģi?

Sākumā beicēju ar ozola mizu novārījumu. Kopā ar konsultantiem izlēmām, ka pārāk gaišs un nav īsti forši. Krājumos atradu nezināma sastāva vectēva beici. Pulverveida, šķīdināma ūdenī, var dabūt dažādu toni. Un precīzi, tas veco laiku mēbeļu tonis! Nobeicēju divas reizes, sanāca ļoti tumšs, bet man liekas, ka ir labi.

Tālāk ar tapiņām un līmi, nagliņas ar priekšurbumiem.

Nobeigumā cieteļļa.

Forši! Vai ne?

 

Padalāmies, ja patika :)

Dāmas draudziņš

Jeb Relaksators Svečtura – Krājkasītes formā.

Ap Ziemassvētkiem gadījās  brīvs brīdis un svētku noskaņā tapa šāds veidojums. Process redzams attēlos.

Domāts kā divpusēja lietojuma iepriecinātājs:

No vienas gala Svečturis – romantiskai noskaņai un relaksam,

No otra – Krājkasīte, arī relaksam!

Tiesa, ir trešā puse! Lai atvērtu krājkasīti, vajadzēs brutālu spēku vai lielas dusmas. Tātad atkal – relaksam!

Ābele, cieteļļa, PVA. Savienojumu gan nedaudz var redzēt (ja pēta).

Pieejami 2 gab.

 

 

Padalāmies, ja patika :)

Oriģināla un ekskluzīva manta piedāvājumā

Divi ekskluzīvi tualetes papīra turētāji.

Nekur citur pasaulē tādu neesmu redzējis!

Sevišķi labi iederēsies guļbūvēs un telpās ar koka apdari.

Tualetes papīra turētājs no otrreizējas pārstrādes materiāla – paletes.

Iemēģināju roku apaļu formu izgatavošanā.

Sākumā nācās atcerēties matemātiku un parēķināt izmērus un leņķus. To nerādīšu – nav smuks rokraksts.

Līstītes man jau bija sagatavotas, noēvelētas no iepriekšējiem projektiem, šķiet no nažu un zobentiņu taisīšanas.

Ieregulēju zāģi ap 80 grādiem, t.i. divas reizes vairāk kā šņabim.

Nozāģēju platumā, garumā. Tad sākās pats interesantākais – kā tās sastutēt vertikāli un vēl nostiprināt.

Te man labi palīdzēja savilces no ventilācijas sistēmas, bet tās skrūves vietā radīja defektu. Lai no tā atbrīvotos, atradu gumijas (bija palikušas no kaķeņu izgatavošanas). Kopumā izdevās labāk. Sākumā ar savilcēm, tad gumiju, tad savilces noņemam. Bet tas lego gan bruka daudzas reizes.

Iestatīju apaļu, taisnu formu un pārzīmēju uz finiera. Pēc tam precizēju un uz galda zāģa apzāģēju.

Sastiprināju visas kopā, tā lai nevar nosmērēt tīrās malas, un ar līmi, ar līmi. No abām pusēm.

Spraugas vietai nozāģēju mazākus segmentus. Vienam (mazākajam) to izņēmu, lielākajam vēl domāju vai vajag ņemt ārā, jo tas tomēr ievērojami ietekmē konstrukciju. Kaut gan, liekas ļoti pārliecinoša.

Ar līmi sastutēt jau bija krietni vieglāk, bet ķēpīgāk. Ļoti pedantisks darbs. Vēl vertikāle jānoķer.

Atkal spriegošana.

Un beidzot var nopucēt un apstrādāt ar dārgo cieteļļu.

Kā Jums ideja?

Padalāmies, ja patika :)

Ekskluzīvs koka centrs auto diskam

Manam vecajam, mīļajam autiņam ir ekskluzīva lieta –  viens dekoratīvais auto diska centrs ir no koka. Kastanis!

Viens dekoratīvais centrs pazuda. Tā kā nesanāca laika braukt piemeklēt ko citu vietā, izlēmu pamēģināt uztaisīt no koka.

Izvirpoju, nopulēju, apdedzināju un apstrādāju ar nelielu darvas, vaska un lineļļas kombināciju.

Ielīmēju vietā.

Tagad skatīsimies, cik ilgi tas kalpos! Kādam vēl ir koka centrs?

Padalāmies, ja patika :)

Slīmests – tas nav Sliņķis!

Jau kādu laiciņu bija doma par slīmesta nomēģināšanu.

Nekādi nesanāca iegādāties, tāpēc, izlēmu, ka sākumā uztaisīšu pats, un, ja tas man, patiesi, būs bieži izmantojams instruments, iegādāšos.

No kā taisīt? 1. doma bija no resora, bet tie ir traki biezi, un gribējās ko vieglāku, mazāk slīpējamu.

Izvēlējos cirkulārā zāģa disku. Man disks gadījās neliels. Līdz ar to, kopā ar rokturiem neizgriezīsi, par tiem domāsim vēlāk.

Sevišķi nepētīju literatūru, piemērīju pēc savas saprašanas un diska izmēra.

Izgriezu, noslīpēju divas malas slīpas (bija doma, ka otra asā mala arī var noderēt. Tiesa, vēlāk izrādījās, ka ar šo malu jābūt uzmanīgam, tai ir tendence apdraudēt rokas. Bet aizsargu jau var izdomāt vienmēr!

Rokturiem atradās rievotā armatūra. Ko daudz, piemetināju. Un viena puse… nolūza.

Metinājuma vietā asmenim strauji mainās struktūra. Mācētu, uztaisītu atlaidināšanu, bet šoreiz piemetināju saudzīgāk vēlreiz un 1.reizei atstāju kā ir.

Tā nonācu pie secinājuma, ka vislabākais risinājums ir, ja var izgriezt asmeni uzreiz ar rokturu plāksnēm. Atkrīt visādi metālapstrādes knifi.

Rokturiem atradās kastaņa zars, kuriem ieurbu sēžas vietu armatūrai un  apvirpoju.

Gredzenus uztaisīju no kapara caurules. Nezinu, kā kalpos, bet spriežot pēc mūsdienu instrumentu skārdiņiem, šis liekas stabilāks un vieglāks par tērauda.

Tālāk epoksīda sveķi un žūšanas laiks.

Tiesa, pievīla svari, rezultātā sveķu attiecība tika koriģēta ar acumēru, kā rezultātā, tikko ielīmēju, sveķu atliekas smuki nokūpēja.

Un, protams, nobeigumā cieteļļa!

Man šķiet, ka sanāca, ne tikai labi, bet arī skaisti!

 

Padalāmies, ja patika :)

Zobens grieza baltu smilti

Jau divi jaunieši un viens vecāks uzprasīja zobentiņu.

Šoreiz zobentiņš.  Eļļots saplāksnis. 9mm.

Tas pirmajam, treniņam.

Nākamie no palešu līstītēm.

Arī nazītis no palešu līstītēm.

Sanāca labi un patīkami rokai, tik sākumā bija kļūdas ar izmēriem, kā rezultātā viens neizturēja testu.

10 min. – izdomāt kādu gribam.

30 min. –  uztaisīt.

Tā ir iespēja mācīt bērnam vizualizēt domu.

Kas ir interesanti? Izrādās, LR, izņemot tirdziņus, neesot nemaz tik viegli nopirkt, šķiet, vieglāk pašam uztaisīt!

Pie tam citi bērni un viņu vecāki arī grib.

Sevišķi ja tas ir koks! Un ja vēl apstrādāts ar cieteļļu…

 

Padalāmies, ja patika :)

Insektu tīkls ar aptumšošanas funkciju

Meklēju risinājumu problēmai, kā vasarā  nodrošināties pret insektu iebrukumiem  un vienlaicīgi aizsargāt telpu no pārkaršanas.

Problēma ir tajā, ka ir plastmasas logi un pie fasādes neko normāli nevar piestiprināt. Logu aiļu apdare atstāj nelielu logu profilu virsmu ārpusē.

Jau senos laikos cilvēki saprata, ka pret telpu pārkaršanu jācīnās ar risinājumiem ēkas ārpusē, piemēram ar slēģiem vai karnīzēm. Līdz ar to atkrita risinājumi telpas iekšpusē, tādi kā aizkari, žalūzijas, jo siltums jau ir ticis telpā. Kā arī tas apgrūtina telpas vēdināšanu.

Tirgotāji un ražotāji neko prātīgu nespēja piedāvāt, kā arī vairumam cenas šķita nepamatoti augstas. Insektu sietu ražotāji nebija gatavi pameklēt un izmēģināt citu audumu.

Izlēmu taisīt noņemamu sietu uz rāmja ārpusē. Līdzīgi kā insektu tīkli rāmī. Varētu pasūtīt gatavu, bet ražotāji piedāvā tikai insektu tīklu, kas, savukārt, nenodrošina nekādu aizsardzību pret pārkaršanu.

No priedes dēļa sazāģēju līstes, noēvelēju tās, sagarināju pēc logu ailu izmēriem, atstājot ap 5mm pa perimetru. Salīmēju, saskrūvēju uz pus spundi. Apdedzināju un apstrādāju ar darvu, lineļļu.

Tad sākās interesantākais. Audums. Kopš skolas laikiem nebiju neko prātīgu ar audumu neesmu darījis, nepārzinu  materiālus, specifikācijas un prasības. Izlēmu iegādāties gatavus aizkarus. Lielveikalos izvēle liela, var piemeklēt sev vēlamo materiālu, krāsu, gaisa un gaismas caurlaidību, rakstu. Manējie izmaksāja zem 30 eur. Izvēlējos uz tausti un skatoties cauri uz lampām. Cilvēki tā dīvaini uz mani skatījās.

Sagriezu pēc ailu izmēriem, atstājot ievērojamu rezervi pa perimetru. Online režīmā apguvu diega ievēršanas un šujmašīnas (vecais Singer) apkalpošanas pamatus. Mamma telefoniski iemācīja, kā audumu saplēst, Andrītis onlainā- par šujmašīnas lietošanu un apkalpošanu.

Atlocīju maliņu un nošuvu pa perimetru, lai neirst vaļā. Tad nolocīju lielāku maliņu un nošuvu, izveidojot tādu kā cauruli pa perimetru. Uz šūšanu aizgāja puse dienas. Citiem, droši vien, tas aizņemtu 10-15 min. Ievēru parastu bikšu gumiju un sasēju to. Audumu uzvilku uz rāmja. Šāds risinājums ļauj audumu noņemt un izmazgāt. Rāmi pie loga nostiprināju ar diviem pielāgotiem leņķdzelžiem, kas aizkabinās aiz loga korpusa atveramā daļā, iespiežoties gumijā. Pie koka rāmja pieskrūvēju.

Rezultātā sanāca gana stabila konstrukcija. Audumu ērti var noņemt, izmazgāt. Ziemas periodā plānots ņemt nost, lai saulīte silda telpas. Jau laiciņu logs tiek turēts atvērts. Insektu iebrukums nav novērots. Telpas pārkaršana arī samazinājusies. Ja nerēķina darbu, izmaksas zem 40 eur. Ir izturējis gan lietu, gan spēcīgu vēju. Putni šo redz un tajā neietriecas. Rekomendēju!

Atsauksmes pēc vienas vasaras. Nokalpoja ideāli. Nekādu bojājumu. Neviena mošķa telpās. Neviena putna logā. Un vienmēr svaigs gaiss. Noņemt bija ļoti ātri. Patiesi lēts, labs un ērts risinājums.

Padalāmies, ja patika :)

Oglēs cepti kartupeļi. Kā ātri notīrīt.

Vasara ir sākusies. Aktuāli kļūst jautājumi par grilēšanu. Tīmekļa dzīlēs atradu ideju kā ātri notīrīt kartupeļus.

Izmēģināju. Strādā.

Tātad iegādājamies birsti poda tīrīšanai (izklausās nežēlīgi). Jaunu. Nozāģējam rokturi un pielāgojam to ievietošanai akumulatora urbjmašīnā.

Kartupeļus ieberam spainī , pāris reizes noskalojam lielos netīrumus ar ūdeni (piem. ar dārza šļūteni). Ielejam ūdeni, lai būtu virs kartupeļu līmeņa. Ievietojam birsti spainī un ieslēdzam. Pēc mirkļa kartupeļi ir gana glīti, lai varētu cept. Sevišķi labi strādā ar jaunajiem kartupeļiem.

Kartupeļus ietin folijā un ierušina oglēs. Cepšanas laiks līdzīgs kā gaļai. Atkarīgs no kartupeļu izmēra un folijas biezuma.

Pasniedz ar sāli un sviestu.

Lai labi garšo!

Padalāmies, ja patika :)


Copyright - veido.lv, PIC TURIS