Mājas norādes. Izgatavošana un atjaunošana.

Šoreiz divas daļas. Kā izgatavoju un Kā atjaunoju veco.

  1. Izgatavošana.

Kā pateicību kādam labam cilvēkam, nolēmu piepildīt viņa sapni un uztaisīt viņam mājas norādi.

Man ir problēmas ar materiālu (Ja nu kāds var palīdzēt?), tāpēc izmantoju salīdzinoši mitru ozola nomali. Biezums bija tāds, ka izlēmu nemocīties ar tā pārzāģēšanu gareniski ar elektrisko motorzāģi, bet padzenāt pa biezumēveli (viena mala bija ok). Citas alternatīvas man nebija. Njā. Nežēlīga attieksme pret instrumentiem.

Pacilāju, padzenāju. Sanāca 1,5 maisi ar ozola ēveļskaidām. Un – normāla sagatave.

Tā kā sagatave ir diezgan mitra, lai novērstu (es tā ceru) turpmāku plaisāšanu, locīšanos un pārplīšanu, ieurbu D20 caurumus un ielīmēju tajos apaļas koka tapas visā platumā.

Tagad var ķerties pie intelektuālā darba.

Piefiksēju sagataves formu un izmērus (sarežģītām formām taisu foto, ko izmantoju projekta fonā) un dodos zīmēt savā mīļajā VCarve programmā.

Izvēlamies fontus (tas ir grūti, jo to ir daudz), uzliekam rāmīti. Izvēlamies frēzi (man atradās viena iepriekš lietota 90 grādu 10mm ar 6mm cangu). Pēc frēzēšanas parametru iestatīšanas ģenerējam *.nc failu, ko nesam uz darbnīcu.

Ieslēdzam CNC datoru. Un sākas! 1. kļūda – nepareizi laika uzstādījumi datoram, 2. – cietā diska fatāla kļūda. Jā! Sen nebija darbināts aparāts. Nesamulstam. Pārstartējam. Fū! Iekrāvās! Varam strādāt.

Satīram, saeļļojam, nostiprinām sagatavi, reference, “0” un viss notiek. Skaidu nopūšanai esmu uzlicis adatas tipa ventili no gāzes balona (tikai, jārēķinās ka vienā pusē ir kreisā vītne). Strādā ideāli – varam ļoti labi pieregulēt gaisa plūsmu.

Noeļļoju plakanās virsmas. Burtus neaiztieku. Burtiem man ieteica pamēģināt cieteļļu ar pigmentu. Strādā ļoti labi. Sliktāk klājas vietās, kur koks nav nošķelts un frēzējums ir pa šķiedrai. Burtu aizkrāsošana tāds smalks un ļoti akurāts darbs, bet man palīdzēja tas, ka plakanā virsma ir noeļļota un, ja tur trāpa tonētā eļļa, to var viegli notīrīt.

Man liekas, ka sanāca glīti!

Šādu, kur burti uz iekšu būs viegli atjaunot, to pārslīpējot un noeļļojot.

  1. Atjaunošana.

Nevis kā šajā gadījumā! Jaunības dullumā (pirms vismaz pieciem gadiem), apgūstot CNC, biju uztaisījis salīdzinoši sarežģītu (no frēzēšanas viedokļa) norādi. Tajā bija padziļinājums ar profilētu apakšu un burti bija izvirzītu uz āru.

Kā šo atjaunot???

Labi. tā kā uz norādes bija novecojusi informācija, nolēmu no tās šķirties un nozāģēt pagātnes atliekas. Pārsteidzoši, ka iekša koks bija kā jauns. Patīkami, ņemot vērā, ka norāde visu laiku bija pakļauta tiešiem saules stariem un apkārtējās vides ietekmei.

Notīrīju, cik nu situācija ļāva. Nepadomājis, pārgāju visam pāri ar darvas un lineļļas kombināciju. Un ar to visu sačakarēju!

Nesamulstam. Notīrām burtus un perimetru. Burtus pārklāju ar cieteļļas un pigmenta kombināciju, kā pie jaunās plāksnes. Turas. Izceļas slikti, bet dienasgaismā ir daudz labāk. Perimetram izlēmu uzlikt atstarojošo risinājumu ar stikla lodītēm. Arī strādā. Šo gan vajag darīt divatā, jo krāsa ļoti ātri žūst, pielabot kļūdas nav laika un vēl jāber lodītes.

Varbūt bildēs nav labi redzams, bet dienā izskatās pat ļoti normāli (priekš vecas norādes). Naktī, ieraugot zīmi auto gaismās tā atspīd un tumsā izceļas ļoti labi. Sagaida tevi kā saulīte! Uz jaunas zīmes, skaista koka šis risinājums izskatās ļoti ķīmiski, neiet kopā ar koku tāpat kā epoksīda sveķi.

Domāju, ka vēl kādu laiku kalpos un iepriecinās garāmgājējus gan dienā, gan tumsā!

Sūknis fekālai kanalizācijai

Pastāstīšu par savu pieredzi ar fekālās kanalizācijas sūkni.

Ilgu laiku lietoju sūkni netīram ūdenim. Bet te bija vairākas problēmas – sūknis bieži aizsērēja, lokanā caurule, no retās lietošanas bija deformējusies vai aizlocījās. Čakars bija gana liels.

Pirkt fekālo sūkni par veikala cenām, traki negribējās.

Ievēroju SSā vienu sūkni, jaunu, pozicionē, it kā, kanalizācijai.

Nopirkšanas process gan bija līdzīgs slepeno aģentu spēlītēm (laikam slēpjas no kādas, visiem zināmas, institūcijas). Bet izdevās nopirkt. Sūknis tika piedāvāts ar un bez nažiem. Paņēmu ar nažiem- tomēr kanalizācijai. Komplektā paņēmu arī cauruli. Liela diametra, mīksta, atgādina ugunsdzēsēju, tikai  polimēra.

Iemēģināju!

Esmu ļoti apmierināts. Strādā kā zvērs! Apakšbikses, protams, nesamals, bet visu, kas pienākas – to gan.

Konstrukcija noteikti, ka veca un pārbaudīta, jo kādā YouTube video redzēju, ka tieši tādu pašu, vecu atjauno kaut kur Vjetnamas platuma grādos.

Sūknim komplektā pludiņš nenāk , bet man tas arī nav nepieciešams. Pēc uzrakstiem, šķiet, ka ir tirdzniecība saistība ar Polijas tirgu. Ražošana – droši, ka ar Ķinu. Kārtīgs čuguna gabals. Apakšā nerūsējošā tērauda skrūvītes. Caurules pievienojuma veidgabals un nažu fiksators gan tāds nepārliecinošs. Lējums arī varētu būt kvalitatīvāks. Cena ar caurules 50m – ap 90 eur.

Onex german style OX-7009, 20m3/h,

Man šķiet, ka šai gadījumā cena ir atbilstoša ieguvumam!

Kastīte lodēšanas piederumiem

Plānojot vienu lielāku projektu nācās iegādāties lodēšanas agregātu.

Apdomāju un sapratu, ka salikt pa stūriem lodēšanas piederumus, nebūs tas foršākais. Un izlēmu, ka man vajag kastīti lodēšanas piederumiem. Tādu, lai viss ir vienā kompaktā vietā, ērti pieejams un lietojams. Lai var ērti ielikt noteiktā plauktā un var arī pārnēsāt. Tā lai putekļi netiek klāt.

Saplāksnis, eņģes un pāris brīvdienu darbs.

Palīgā ņemts arī tēva tēva instruments līniju vilkšanai. Patiesi ērti!

Melnās tējas novārījums un cieteļļa.

Atveras priekša un augša. Lai rokturis neaizņemtu vietu un nebūtu jātaisa caurumi korpusā, izlēmu to taisīt no kaprona savilces lentas. Sevišķi funkcionālas ir atvilktnītes. Varbūt nav skaisti, bet šoreiz prioritāte bija funkcionalitāte.

Kopš sāku strādāt ar eļļām un dabiskām, paša gatavotām beicēm, kaut ko ķīmisku ņemu rokās tikai tad, kad apstākļi to prasa. Un nekādu smakas un indes pēc kurām slikta pašsajūta vai ar kurām jālieto labs respirators!

Iesaku!

Bildes rāmītis no grīdlīstes

Šoreiz nācās pastrādāt radiņu labā!

Atnāca lūgums no cilvēka, kam nespēju atteikt, pat ja gribētu.

Esot nepieciešams vienam mākslas darbam uztaisīt rāmīti. Pie tam izrādījās, ka tas jau ir atceļojis uz manām mājām, par ko nebiju informēts!

Problēma tikai tā, ka, sakarā ar ierobežojumiem, nav iespējas nokļūt līdz veikalam, kur tirgo speciālās līstes. Nācās izvēlēties no tā, ko piedāvā tuvākais veikals. Izvēlējos grīdlīsti, ko varētu novest līdz kaut kam līdzīgam rāmītim.

Sākumā izlaidu caur biezumēveli, lai noņemtu nepieciešamo slīpumu. Tad uz zāģa – gareniski, lai iegūtu taisno malu, pie kā stiprināsies bilde.

Tālāk ar rokas zāģīti kastē piezāģēju leņķus. Nākamreiz gan izmantošu kādu tehniku, jo zāģējuma vieta nav perfekta. Varbūt vajadzēja smalkāku zāģi?

Sākumā beicēju ar ozola mizu novārījumu. Kopā ar konsultantiem izlēmām, ka pārāk gaišs un nav īsti forši. Krājumos atradu nezināma sastāva vectēva beici. Pulverveida, šķīdināma ūdenī, var dabūt dažādu toni. Un precīzi, tas veco laiku mēbeļu tonis! Nobeicēju divas reizes, sanāca ļoti tumšs, bet man liekas, ka ir labi.

Tālāk ar tapiņām un līmi, nagliņas ar priekšurbumiem.

Nobeigumā cieteļļa.

Forši! Vai ne?

 

Dāmas draudziņš

Jeb Relaksators Svečtura – Krājkasītes formā.

Ap Ziemassvētkiem gadījās  brīvs brīdis un svētku noskaņā tapa šāds veidojums. Process redzams attēlos.

Domāts kā divpusēja lietojuma iepriecinātājs:

No vienas gala Svečturis – romantiskai noskaņai un relaksam,

No otra – Krājkasīte, arī relaksam!

Tiesa, ir trešā puse! Lai atvērtu krājkasīti, vajadzēs brutālu spēku vai lielas dusmas. Tātad atkal – relaksam!

Ābele, cieteļļa, PVA. Savienojumu gan nedaudz var redzēt (ja pēta).

Pieejami 2 gab.

 

 

Stāsts par stacionāro Urbi

Šis stāsts būs par Urbi.

Vairāku gadu garumā lietoju neliela izmēra Dedras stacionāro urbi. Kopumā tas mani apmierināja. Ja neņem vērā to, ka caurule uz kā turas galva, nedaudz padodas, urbšanas plaukts pat pie neliela spiediena padodas. Saprotu, ka spēks urbšanai nav sevišķi jāpieliek, bet tomēr, tas man dažreiz sagādāja problēmas. Nu un, protams, lufte izbīdāmajā mehānismā, ko normāli mūsdienīgajiem lētā un ne tik lētā gala urbjiem faktiski nevar normāli novērst.

Ilgi pētīju PSRS laika urbju piedāvājumus, kam, manā izpratnē likās nesamērīgi augsta cena pret vizuālu un tehnisko stāvokli. Bet gadījās viens piedāvājums salīdzinoši netālu – Skultes pusē. Vizuāli skats bija bēdīgs. Stāvēja ārā, bet pēc nelielām mocībām izdevās ieslēgt. Ražots (vai salikts) Cēsīs. Komplektā bija metāla galdiņš, uz kura urbis bija nostiprināts. Cena likās saprātīga – 160 EUR (parasti 200-250). Saimnieks pat paņēma piekabi un atgādāja bez maksas.

Gribēju pabrīdināt. Tas urbis ir reāli smags!

Iespēju robežās attīrīju no rūsas, bet bija skaidrs, ka pacelšanas/griešanās mehānisms ir gana cietis apkārtējo laika apstākļu ietekmē. Elektriskais palaidējs bija bēdīgā stāvoklī. To nolēmu utilizēt. Vienīgā urbšanas patrona arī bija savu nokalpojusi.

Ar mehānisma remontu man paveicās. Kaimiņam pazīstams virpotājs saveda to kārtībā (pacelšanas mehānisms, gultņi, motora stiprinājumi, motora ass). Tagad man motora stiprinājumi ir no nerūsējošā tērauda! Kopā viss izmaksāja ap 60 EUR. Protams pašam viss bija jājauc, jātīra, jāeļļo, jāsaliek atpakaļ. Šokēja, ka urbis (izņemot pašus gultņus) vispār nebija eļļots. Neviena eļļošanas vieta nebija smēri redzējusi. Vispār.

Metāla galdiņam pieliku ritentiņus, tagad to var stumdīt kur patīk un urbis neaizņem vietu uz galda.

Elektrisko daļu liku no jauna. Izlēmu papildināt ar frekvenču pārveidotāju (ieliku to galdiņā, lai pasargātu no putekļiem). Lietots ar visu programmēšanu – 160 EUR. Plus vadi, slēdži, utt. Šo opciju iesaku izvērtēt, jo samazinot apgriezienus, samazinās arī jauda. Tā kā, mainot materiālus, siksna ir jāpārliek tik un tā. Apgriezienus ir jēga regulēt salīdzinoši nelielā diapazonā. Tāpēc iesaku izvērtēt nepieciešamību pēc šīs opcijas. Tiesa, komplektā iegūsti arī reversu, bet cik tas ir nepieciešams?

Nākamā problēma bija ar atgriezēj atsperi. Tā bija salūzusi. Pagaidām jautājums ir aktuāls, jo neesmu atradis, kur to var nopirkt. Bet ir labs (ne vizuāli, bet funkcionāli) pagaidu variants. No kaķeņu perioda bija palikusi laba koaksuālā gumija. Uztaisīju pagaidu stiprinājumu, nofiksēju uz rokturu centra. Strādā pat ļoti labi, netraucē. Varbūt kāds var ieteikt, kur nopirkt atgriezēj atsperi?

Uz ieslēgšanas pogas pieliku LED gaismiņu ar magnētu no AliExpress. Izgaismo ciešami (3-4 EUR).

Galdiņa vienu pusi aizsedzu ar saplāksni, lai mazāk putekļu tiek klāt. Ieliku apakšējo plauktu ar kasti, kur salikt rezerves daļas.

Grūtāk gāja ar patronu. Labi, ka zināju ka man ir MORZA(E?) konuss NR.1. Agrāk ar konusiem nebiju saskāries. Izrādās ka tā ir gandrīz zinātne. Mūsdienām tas atbilst kodam MK1. Tas ir taskonuss, kas stiprinās urbī. Otrā galā arī ir konuss, kuram uzmaucas patrona. B12…B16. Internetā šo pāreju neizdevās nopirkt, bet atradu veikaliņu pie uteņa, kuriem viss bija uz vietas (https://veikals.vakba.lv). Sazvanījos ar viņiem, kamēr aizbraucu, viņi jau visu bija sagatavojuši. Paņēmu MK1 B12 ar patronu līdz 10mm, ātri savelkošo (bez atslēgas) un MK1 B16 ar parasto patronu 3-16mm. Viss kopā -ap 50EUR.

Dziļuma regulēšanas stieni nomainīju pret parastu vītņstieni, regulēju ar diviem uzgriežņiem, tos savelkot.

Secinājumi. Ir tā vērts! Nekas neļurinās, nekādas luftes, viss stingrs, stabils, precīzs. Nekāda caurule, bet monolīts tērauds. Kārtīgi lietojot, šķiet mūžīgs instruments. Pat aizsargs ir no kārtīga čuguna! Un kas par masu! Kas par jaudu! Esmu ļoti apmierināts ar rezultātu. Iesaku!

P.s. Tika atrisināts arī jautājums ar atgriezējatsperi. LR neatradu. Atradu AliExpress. Izvēlējos pēc sēžas un vecās atsperes izmēriem. Izvēlējos 0.8x10x1540. Garums tika izvēlēts pēc sēžas diametra. Atnāca 13 dienās (co-work Official Store). Izmaksāja 6,14 EUR. Labi ka iepriekš biju lasījis, ka pirms montāžas nevajag noņemt drātiņu, kas to tur savilktu. Tas palīdz pie montāžas. Grūtākais bija dabūt uz centrālās ass, jo tuvākais tinums traucē. Aizķerot stūrīti var pagriezt spirāli, lai iekšējā tinuma rādius palielinās, un, tad jau viss notiek!

 

 

Oriģināla un ekskluzīva manta piedāvājumā

Divi ekskluzīvi tualetes papīra turētāji.

Nekur citur pasaulē tādu neesmu redzējis!

Sevišķi labi iederēsies guļbūvēs un telpās ar koka apdari.

Tualetes papīra turētājs no otrreizējas pārstrādes materiāla – paletes.

Iemēģināju roku apaļu formu izgatavošanā.

Sākumā nācās atcerēties matemātiku un parēķināt izmērus un leņķus. To nerādīšu – nav smuks rokraksts.

Līstītes man jau bija sagatavotas, noēvelētas no iepriekšējiem projektiem, šķiet no nažu un zobentiņu taisīšanas.

Ieregulēju zāģi ap 80 grādiem, t.i. divas reizes vairāk kā šņabim.

Nozāģēju platumā, garumā. Tad sākās pats interesantākais – kā tās sastutēt vertikāli un vēl nostiprināt.

Te man labi palīdzēja savilces no ventilācijas sistēmas, bet tās skrūves vietā radīja defektu. Lai no tā atbrīvotos, atradu gumijas (bija palikušas no kaķeņu izgatavošanas). Kopumā izdevās labāk. Sākumā ar savilcēm, tad gumiju, tad savilces noņemam. Bet tas lego gan bruka daudzas reizes.

Iestatīju apaļu, taisnu formu un pārzīmēju uz finiera. Pēc tam precizēju un uz galda zāģa apzāģēju.

Sastiprināju visas kopā, tā lai nevar nosmērēt tīrās malas, un ar līmi, ar līmi. No abām pusēm.

Spraugas vietai nozāģēju mazākus segmentus. Vienam (mazākajam) to izņēmu, lielākajam vēl domāju vai vajag ņemt ārā, jo tas tomēr ievērojami ietekmē konstrukciju. Kaut gan, liekas ļoti pārliecinoša.

Ar līmi sastutēt jau bija krietni vieglāk, bet ķēpīgāk. Ļoti pedantisks darbs. Vēl vertikāle jānoķer.

Atkal spriegošana.

Un beidzot var nopucēt un apstrādāt ar dārgo cieteļļu.

Kā Jums ideja?

Kā es labi iegādājos nosūcēja detaļas

Padalīšos ar pozitīvo pieredzi par iepirkšanos.

Tātad man vajadzēja vairākas detaļas Bernardo nosūcējam.

Filtra maisu, parastie maisi, savilces, sadalītāju.

Izmeklējos pa LR un secināju, ka tas viss jālasa kopā pa dažādiem veikaliem, visur jāgaida vismaz 2as nedēļas.

Intereses pēc ieskatījos Polijas interneta veikalā.

Un ir! Viss vienā vietā. https://www.hafen.pl . Un cenas zem LR cenām.

Tā kā pats poļu valodu nezinu,un zinu Poļu biznesmeņus, aicināju palīgā speciālistu.

Man palīdzēja https://www.polstore.lv

Viss tika noorganizēts Super! Rezultātā man 10dienu laikā tika piegādāts līdz mājai. Pie tam, kopā ar sūtīšanu, sanāca lētāk nekā LR.

Iesaku https://www.polstore.lv !

p.s. Arī šo lapu man radīja viņu!

Ekskluzīvs koka centrs auto diskam

Manam vecajam, mīļajam autiņam ir ekskluzīva lieta –  viens dekoratīvais auto diska centrs ir no koka. Kastanis!

Viens dekoratīvais centrs pazuda. Tā kā nesanāca laika braukt piemeklēt ko citu vietā, izlēmu pamēģināt uztaisīt no koka.

Izvirpoju, nopulēju, apdedzināju un apstrādāju ar nelielu darvas, vaska un lineļļas kombināciju.

Ielīmēju vietā.

Tagad skatīsimies, cik ilgi tas kalpos! Kādam vēl ir koka centrs?

Slīmests – tas nav Sliņķis!

Jau kādu laiciņu bija doma par slīmesta nomēģināšanu.

Nekādi nesanāca iegādāties, tāpēc, izlēmu, ka sākumā uztaisīšu pats, un, ja tas man, patiesi, būs bieži izmantojams instruments, iegādāšos.

No kā taisīt? 1. doma bija no resora, bet tie ir traki biezi, un gribējās ko vieglāku, mazāk slīpējamu.

Izvēlējos cirkulārā zāģa disku. Man disks gadījās neliels. Līdz ar to, kopā ar rokturiem neizgriezīsi, par tiem domāsim vēlāk.

Sevišķi nepētīju literatūru, piemērīju pēc savas saprašanas un diska izmēra.

Izgriezu, noslīpēju divas malas slīpas (bija doma, ka otra asā mala arī var noderēt. Tiesa, vēlāk izrādījās, ka ar šo malu jābūt uzmanīgam, tai ir tendence apdraudēt rokas. Bet aizsargu jau var izdomāt vienmēr!

Rokturiem atradās rievotā armatūra. Ko daudz, piemetināju. Un viena puse… nolūza.

Metinājuma vietā asmenim strauji mainās struktūra. Mācētu, uztaisītu atlaidināšanu, bet šoreiz piemetināju saudzīgāk vēlreiz un 1.reizei atstāju kā ir.

Tā nonācu pie secinājuma, ka vislabākais risinājums ir, ja var izgriezt asmeni uzreiz ar rokturu plāksnēm. Atkrīt visādi metālapstrādes knifi.

Rokturiem atradās kastaņa zars, kuriem ieurbu sēžas vietu armatūrai un  apvirpoju.

Gredzenus uztaisīju no kapara caurules. Nezinu, kā kalpos, bet spriežot pēc mūsdienu instrumentu skārdiņiem, šis liekas stabilāks un vieglāks par tērauda.

Tālāk epoksīda sveķi un žūšanas laiks.

Tiesa, pievīla svari, rezultātā sveķu attiecība tika koriģēta ar acumēru, kā rezultātā, tikko ielīmēju, sveķu atliekas smuki nokūpēja.

Un, protams, nobeigumā cieteļļa!

Man šķiet, ka sanāca, ne tikai labi, bet arī skaisti!

 



Copyright - veido.lv, PIC TURIS