Mājas norādes. Izgatavošana un atjaunošana.

Šoreiz divas daļas. Kā izgatavoju un Kā atjaunoju veco.

  1. Izgatavošana.

Kā pateicību kādam labam cilvēkam, nolēmu piepildīt viņa sapni un uztaisīt viņam mājas norādi.

Man ir problēmas ar materiālu (Ja nu kāds var palīdzēt?), tāpēc izmantoju salīdzinoši mitru ozola nomali. Biezums bija tāds, ka izlēmu nemocīties ar tā pārzāģēšanu gareniski ar elektrisko motorzāģi, bet padzenāt pa biezumēveli (viena mala bija ok). Citas alternatīvas man nebija. Njā. Nežēlīga attieksme pret instrumentiem.

Pacilāju, padzenāju. Sanāca 1,5 maisi ar ozola ēveļskaidām. Un – normāla sagatave.

Tā kā sagatave ir diezgan mitra, lai novērstu (es tā ceru) turpmāku plaisāšanu, locīšanos un pārplīšanu, ieurbu D20 caurumus un ielīmēju tajos apaļas koka tapas visā platumā.

Tagad var ķerties pie intelektuālā darba.

Piefiksēju sagataves formu un izmērus (sarežģītām formām taisu foto, ko izmantoju projekta fonā) un dodos zīmēt savā mīļajā VCarve programmā.

Izvēlamies fontus (tas ir grūti, jo to ir daudz), uzliekam rāmīti. Izvēlamies frēzi (man atradās viena iepriekš lietota 90 grādu 10mm ar 6mm cangu). Pēc frēzēšanas parametru iestatīšanas ģenerējam *.nc failu, ko nesam uz darbnīcu.

Ieslēdzam CNC datoru. Un sākas! 1. kļūda – nepareizi laika uzstādījumi datoram, 2. – cietā diska fatāla kļūda. Jā! Sen nebija darbināts aparāts. Nesamulstam. Pārstartējam. Fū! Iekrāvās! Varam strādāt.

Satīram, saeļļojam, nostiprinām sagatavi, reference, “0” un viss notiek. Skaidu nopūšanai esmu uzlicis adatas tipa ventili no gāzes balona (tikai, jārēķinās ka vienā pusē ir kreisā vītne). Strādā ideāli – varam ļoti labi pieregulēt gaisa plūsmu.

Noeļļoju plakanās virsmas. Burtus neaiztieku. Burtiem man ieteica pamēģināt cieteļļu ar pigmentu. Strādā ļoti labi. Sliktāk klājas vietās, kur koks nav nošķelts un frēzējums ir pa šķiedrai. Burtu aizkrāsošana tāds smalks un ļoti akurāts darbs, bet man palīdzēja tas, ka plakanā virsma ir noeļļota un, ja tur trāpa tonētā eļļa, to var viegli notīrīt.

Man liekas, ka sanāca glīti!

Šādu, kur burti uz iekšu būs viegli atjaunot, to pārslīpējot un noeļļojot.

  1. Atjaunošana.

Nevis kā šajā gadījumā! Jaunības dullumā (pirms vismaz pieciem gadiem), apgūstot CNC, biju uztaisījis salīdzinoši sarežģītu (no frēzēšanas viedokļa) norādi. Tajā bija padziļinājums ar profilētu apakšu un burti bija izvirzītu uz āru.

Kā šo atjaunot???

Labi. tā kā uz norādes bija novecojusi informācija, nolēmu no tās šķirties un nozāģēt pagātnes atliekas. Pārsteidzoši, ka iekša koks bija kā jauns. Patīkami, ņemot vērā, ka norāde visu laiku bija pakļauta tiešiem saules stariem un apkārtējās vides ietekmei.

Notīrīju, cik nu situācija ļāva. Nepadomājis, pārgāju visam pāri ar darvas un lineļļas kombināciju. Un ar to visu sačakarēju!

Nesamulstam. Notīrām burtus un perimetru. Burtus pārklāju ar cieteļļas un pigmenta kombināciju, kā pie jaunās plāksnes. Turas. Izceļas slikti, bet dienasgaismā ir daudz labāk. Perimetram izlēmu uzlikt atstarojošo risinājumu ar stikla lodītēm. Arī strādā. Šo gan vajag darīt divatā, jo krāsa ļoti ātri žūst, pielabot kļūdas nav laika un vēl jāber lodītes.

Varbūt bildēs nav labi redzams, bet dienā izskatās pat ļoti normāli (priekš vecas norādes). Naktī, ieraugot zīmi auto gaismās tā atspīd un tumsā izceļas ļoti labi. Sagaida tevi kā saulīte! Uz jaunas zīmes, skaista koka šis risinājums izskatās ļoti ķīmiski, neiet kopā ar koku tāpat kā epoksīda sveķi.

Domāju, ka vēl kādu laiku kalpos un iepriecinās garāmgājējus gan dienā, gan tumsā!

Padalāmies, ja patika :)

Bildes rāmītis no grīdlīstes

Šoreiz nācās pastrādāt radiņu labā!

Atnāca lūgums no cilvēka, kam nespēju atteikt, pat ja gribētu.

Esot nepieciešams vienam mākslas darbam uztaisīt rāmīti. Pie tam izrādījās, ka tas jau ir atceļojis uz manām mājām, par ko nebiju informēts!

Problēma tikai tā, ka, sakarā ar ierobežojumiem, nav iespējas nokļūt līdz veikalam, kur tirgo speciālās līstes. Nācās izvēlēties no tā, ko piedāvā tuvākais veikals. Izvēlējos grīdlīsti, ko varētu novest līdz kaut kam līdzīgam rāmītim.

Sākumā izlaidu caur biezumēveli, lai noņemtu nepieciešamo slīpumu. Tad uz zāģa – gareniski, lai iegūtu taisno malu, pie kā stiprināsies bilde.

Tālāk ar rokas zāģīti kastē piezāģēju leņķus. Nākamreiz gan izmantošu kādu tehniku, jo zāģējuma vieta nav perfekta. Varbūt vajadzēja smalkāku zāģi?

Sākumā beicēju ar ozola mizu novārījumu. Kopā ar konsultantiem izlēmām, ka pārāk gaišs un nav īsti forši. Krājumos atradu nezināma sastāva vectēva beici. Pulverveida, šķīdināma ūdenī, var dabūt dažādu toni. Un precīzi, tas veco laiku mēbeļu tonis! Nobeicēju divas reizes, sanāca ļoti tumšs, bet man liekas, ka ir labi.

Tālāk ar tapiņām un līmi, nagliņas ar priekšurbumiem.

Nobeigumā cieteļļa.

Forši! Vai ne?

 

Padalāmies, ja patika :)

Dāmas draudziņš

Jeb Relaksators Svečtura – Krājkasītes formā.

Ap Ziemassvētkiem gadījās  brīvs brīdis un svētku noskaņā tapa šāds veidojums. Process redzams attēlos.

Domāts kā divpusēja lietojuma iepriecinātājs:

No vienas gala Svečturis – romantiskai noskaņai un relaksam,

No otra – Krājkasīte, arī relaksam!

Tiesa, ir trešā puse! Lai atvērtu krājkasīti, vajadzēs brutālu spēku vai lielas dusmas. Tātad atkal – relaksam!

Ābele, cieteļļa, PVA. Savienojumu gan nedaudz var redzēt (ja pēta).

Pieejami 2 gab.

 

 

Padalāmies, ja patika :)

Oriģināla un ekskluzīva manta piedāvājumā

Divi ekskluzīvi tualetes papīra turētāji.

Nekur citur pasaulē tādu neesmu redzējis!

Sevišķi labi iederēsies guļbūvēs un telpās ar koka apdari.

Tualetes papīra turētājs no otrreizējas pārstrādes materiāla – paletes.

Iemēģināju roku apaļu formu izgatavošanā.

Sākumā nācās atcerēties matemātiku un parēķināt izmērus un leņķus. To nerādīšu – nav smuks rokraksts.

Līstītes man jau bija sagatavotas, noēvelētas no iepriekšējiem projektiem, šķiet no nažu un zobentiņu taisīšanas.

Ieregulēju zāģi ap 80 grādiem, t.i. divas reizes vairāk kā šņabim.

Nozāģēju platumā, garumā. Tad sākās pats interesantākais – kā tās sastutēt vertikāli un vēl nostiprināt.

Te man labi palīdzēja savilces no ventilācijas sistēmas, bet tās skrūves vietā radīja defektu. Lai no tā atbrīvotos, atradu gumijas (bija palikušas no kaķeņu izgatavošanas). Kopumā izdevās labāk. Sākumā ar savilcēm, tad gumiju, tad savilces noņemam. Bet tas lego gan bruka daudzas reizes.

Iestatīju apaļu, taisnu formu un pārzīmēju uz finiera. Pēc tam precizēju un uz galda zāģa apzāģēju.

Sastiprināju visas kopā, tā lai nevar nosmērēt tīrās malas, un ar līmi, ar līmi. No abām pusēm.

Spraugas vietai nozāģēju mazākus segmentus. Vienam (mazākajam) to izņēmu, lielākajam vēl domāju vai vajag ņemt ārā, jo tas tomēr ievērojami ietekmē konstrukciju. Kaut gan, liekas ļoti pārliecinoša.

Ar līmi sastutēt jau bija krietni vieglāk, bet ķēpīgāk. Ļoti pedantisks darbs. Vēl vertikāle jānoķer.

Atkal spriegošana.

Un beidzot var nopucēt un apstrādāt ar dārgo cieteļļu.

Kā Jums ideja?

Padalāmies, ja patika :)

Ekskluzīvs koka centrs auto diskam

Manam vecajam, mīļajam autiņam ir ekskluzīva lieta –  viens dekoratīvais auto diska centrs ir no koka. Kastanis!

Viens dekoratīvais centrs pazuda. Tā kā nesanāca laika braukt piemeklēt ko citu vietā, izlēmu pamēģināt uztaisīt no koka.

Izvirpoju, nopulēju, apdedzināju un apstrādāju ar nelielu darvas, vaska un lineļļas kombināciju.

Ielīmēju vietā.

Tagad skatīsimies, cik ilgi tas kalpos! Kādam vēl ir koka centrs?

Padalāmies, ja patika :)

Slīmests – tas nav Sliņķis!

Jau kādu laiciņu bija doma par slīmesta nomēģināšanu.

Nekādi nesanāca iegādāties, tāpēc, izlēmu, ka sākumā uztaisīšu pats, un, ja tas man, patiesi, būs bieži izmantojams instruments, iegādāšos.

No kā taisīt? 1. doma bija no resora, bet tie ir traki biezi, un gribējās ko vieglāku, mazāk slīpējamu.

Izvēlējos cirkulārā zāģa disku. Man disks gadījās neliels. Līdz ar to, kopā ar rokturiem neizgriezīsi, par tiem domāsim vēlāk.

Sevišķi nepētīju literatūru, piemērīju pēc savas saprašanas un diska izmēra.

Izgriezu, noslīpēju divas malas slīpas (bija doma, ka otra asā mala arī var noderēt. Tiesa, vēlāk izrādījās, ka ar šo malu jābūt uzmanīgam, tai ir tendence apdraudēt rokas. Bet aizsargu jau var izdomāt vienmēr!

Rokturiem atradās rievotā armatūra. Ko daudz, piemetināju. Un viena puse… nolūza.

Metinājuma vietā asmenim strauji mainās struktūra. Mācētu, uztaisītu atlaidināšanu, bet šoreiz piemetināju saudzīgāk vēlreiz un 1.reizei atstāju kā ir.

Tā nonācu pie secinājuma, ka vislabākais risinājums ir, ja var izgriezt asmeni uzreiz ar rokturu plāksnēm. Atkrīt visādi metālapstrādes knifi.

Rokturiem atradās kastaņa zars, kuriem ieurbu sēžas vietu armatūrai un  apvirpoju.

Gredzenus uztaisīju no kapara caurules. Nezinu, kā kalpos, bet spriežot pēc mūsdienu instrumentu skārdiņiem, šis liekas stabilāks un vieglāks par tērauda.

Tālāk epoksīda sveķi un žūšanas laiks.

Tiesa, pievīla svari, rezultātā sveķu attiecība tika koriģēta ar acumēru, kā rezultātā, tikko ielīmēju, sveķu atliekas smuki nokūpēja.

Un, protams, nobeigumā cieteļļa!

Man šķiet, ka sanāca, ne tikai labi, bet arī skaisti!

 

Padalāmies, ja patika :)

Rotaslietu skapītis

Kādu laiku atpakaļ man gadījās iepirkt pārpalikumus no grīdas parketa. Noputējuši. Apsieti ar drātiņu.

Te pēkšņi, dzīve un apkārtējā vide mani piespieda sākt domāt par rotaslietu skapīša izveidi. Tad, lūk, šeit man arī noderēja šie parketa dēlīši.

Skapīša izmērus noteica parketa dēlīšu izmēri. Noveicās, jo materiāls pietika un faktiski nekas nepalika pāri. Sākumā netā izpētīju, kas ir rotaslietas lādītes, skapīši, kastītes, veicu aptauju, kādai funkcionalitātei un kādām prasībām jāatbilst.

Tad, izejot no maizes dēlīšu līmēšanas pieredzes, ķēros klāt pie līmēšanas. Un. Klaukš!

Aplauziens!

Dēļīši stiprinās uz spundes. Bet šai spundei apakšējā mala ir mazāka par aukšējo! Rezultātā man līmētās detaļas sanāca izliektas un skapītis – Apaļīgs!

Sāku ar sānu, priekšpuses un virsmas līmēšanu. Priekšpusi pēc tam pārzāģēšu. Aizmugurē un apakšā paredzēts 4mm saplāksnis.

Ņemam Titebond un aiziet. Līmēju pietiekami reti un maz, lai varētu atļauties.

Kad sakalst, apzāģējam. Lai apzāģētu liektās detaļas vienā leņķī, ņēmu palīgā akumulatoru, kas palīdz noturēt detaļas vienā stāvoklī. Un tad sākas trakākais. Tas viss jānoslīpē. Pie tam, detaļas ir izliektas, jānopucē no abām pusēm. Izmantoju lentas slīpmašīnu ar 60, 80, 100, 120 raupjumu,  orbitālo slīpmašīnu (100, 120,…), maliņām – lentzāģi ar uzstādītu smilšpapīru.

Uz stacionārā zāģa iezāģēju pusspundi, kas liektai detaļai izrādījās diezgan čakarīgi.

Atzīmēju sānu spundi uz jumta no apakšas. Iefrēzēšanu veicu ar virsfrēzi bez paralēlā atbalsta. Galu izkalu ar kaltu. Iefrēzējums nesanāca perfekts (vēl jātranējas), bet ciešams, no ārpuses neko neredz.

Kastītes taisīju no 9mm saplākšņa, pamats – 4mm. Gali – 45 grādu leņķī ar leņķzāģi. Iezāģējumi dibenam – ar galda zāģi, tik nācās dibena plāksni pieslīpēt līdz zāģa asmens biezumam. Atkal Titebond. Lai safiksētu, izmantoju ķīniešu leņķspīles. Nofiksēt ar tām var, bet savilkt necarat. Lai savilktu, izmantoju veco joku ar striķi un kociņu, ar ko lēnām satin striķi. Kastītēm stūros iezāģējumi uz galda zāģa un 4mm apslīpētas saplākšņa tapiņas.

Atvilktnēm atbalstus taisīju no palešu (tās man gana daudz) dēlīšiem. Biezumēvele. Lai nokopētu apaļos sānus, izmantoju papildus klucīti kā distanceri. Lobziks, slīpēšana, urbšana, zeņķēšana un gatavs! Pielīmēju un pieskrūvēju. Būs arī papildus stiprības ribas.

Priekšpusē apakša sākumā bija taisna, bet kaimiņš ieteica arī to taisīt noapaļotu, lai kopē durtiņu ieliekumu. Piekritu un čakarējos vēl vairākas dienas, bet rezultāts apmierina.

Saplākšņa aizmugure un dibens gan sagādāja galvassāpes, jo neierēķināju spundes tiesu. Nācās taisīt divreiz. Nekas, nākamai reizei paliks atmiņā.

Saņēmos un ķēros pie galvenā – salīmēt visu kasti kopā. Tas jādara gana veikli, jo līme žūst, viss mēģina aizmukt katrs savā virzienā un jāsalīmē visas detaļas vienlaicīgi.

Fū. Sanāca. Savilku ar spīlēm un apkrāvu ar akumulatoriem. Tiesa, tie, laikam, bija par daudz. Jumts nedaudz iztaisnojās.

Eņģes durtiņām, protams bija par platu, skrūves galviņas par lielu. Neko, ar fleksi apzāģēju eņģes, iemarķēju, saurbu caurumus, iezeņķēju,  noņēmu cundurs. Atzīšos, pirmās divas izmetu ārā. Pārāk mūsdienīgs materiāls. Nākamās sanāca labāk.

Porolons + Samts =  Vājprāts priekš manis. Samts stiepjas, slīd, negriežas, neplīst (tur, kur vajag). Porolons griežas, bet ne vienmēr, kā man gribas. Līmēju ar Bison kontaktlīmi. Sākumā no visām pusēm, vēlāk nedaudz, strīpām augšā, sānus un apakšā normāli. Galvenā problēma – nespiest. Tad salīmējas porolons pats ar sevi un viss paliek kā sačokurojies zemesrieksta kodols. Līmi spiedu no tūbiņas un viegli izlīdzināju ar pirkstu. Žūšanas laiku negaidīju, liku uzreiz virsū. Nebija ne vainas. Dažās sekundēs pielipis. Griešanai vislabāk sevi attaisnoja speciāls rotējošais nazis.

Jā! Neodium magnēti. Tie man bija saglabājušies no ledusskapja magnētiņu epopejas. Ieurbjam iespējami precīzu D (man speciāli urbis šiem mērķiem sagatavots). Ielīmējam. Sākumā ar Titebond+koksnes puteklis, bet durtiņās nācās nomainīt pret Moment 5 min. divkomponentu epoksīdu. Tagad tur abas puses.

Pie eņģu pielikšanas ieteicams kāds palīgs, jo te jātrāpa baigi precīzi. Pats, izmantojot atbalsta līsti pieskrūvēju pie skapīša. Ar palīgu – jau piedzinu pie durtiņām.

Kājiņām apakšā pielīmētas ādas strēmelītes, lai stumšana maigāka un skrāpējumu mazāk.

Atvilknes apstrādāju ar ozola mizu novārījumu, kas tās padarīja viegli brūnganas. Viss apstrādāts ar cieteļļu 2x.

Trīs atvilktnēs ir vienkārši samta spilventiņi. Vienā, tie ir vesela rinda – kur salikt gredzenus. Pakaramie uz durtiņām – krellēm.

Kopā darbam aizgāja ap diviem mēnešiem, strādājot dažreiz vakaros, dažreiz brīvdienās. Dārgākais no materiāliem – samts, cieteļļa, līmes, furnitūra. Bet to pārpalikumi noderēs citos projektos.

Man liekas, ka ir smuki!

p.s. Pat Kaimiņienei patika!!

Padalāmies, ja patika :)

Insektu tīkls ar aptumšošanas funkciju

Meklēju risinājumu problēmai, kā vasarā  nodrošināties pret insektu iebrukumiem  un vienlaicīgi aizsargāt telpu no pārkaršanas.

Problēma ir tajā, ka ir plastmasas logi un pie fasādes neko normāli nevar piestiprināt. Logu aiļu apdare atstāj nelielu logu profilu virsmu ārpusē.

Jau senos laikos cilvēki saprata, ka pret telpu pārkaršanu jācīnās ar risinājumiem ēkas ārpusē, piemēram ar slēģiem vai karnīzēm. Līdz ar to atkrita risinājumi telpas iekšpusē, tādi kā aizkari, žalūzijas, jo siltums jau ir ticis telpā. Kā arī tas apgrūtina telpas vēdināšanu.

Tirgotāji un ražotāji neko prātīgu nespēja piedāvāt, kā arī vairumam cenas šķita nepamatoti augstas. Insektu sietu ražotāji nebija gatavi pameklēt un izmēģināt citu audumu.

Izlēmu taisīt noņemamu sietu uz rāmja ārpusē. Līdzīgi kā insektu tīkli rāmī. Varētu pasūtīt gatavu, bet ražotāji piedāvā tikai insektu tīklu, kas, savukārt, nenodrošina nekādu aizsardzību pret pārkaršanu.

No priedes dēļa sazāģēju līstes, noēvelēju tās, sagarināju pēc logu ailu izmēriem, atstājot ap 5mm pa perimetru. Salīmēju, saskrūvēju uz pus spundi. Apdedzināju un apstrādāju ar darvu, lineļļu.

Tad sākās interesantākais. Audums. Kopš skolas laikiem nebiju neko prātīgu ar audumu neesmu darījis, nepārzinu  materiālus, specifikācijas un prasības. Izlēmu iegādāties gatavus aizkarus. Lielveikalos izvēle liela, var piemeklēt sev vēlamo materiālu, krāsu, gaisa un gaismas caurlaidību, rakstu. Manējie izmaksāja zem 30 eur. Izvēlējos uz tausti un skatoties cauri uz lampām. Cilvēki tā dīvaini uz mani skatījās.

Sagriezu pēc ailu izmēriem, atstājot ievērojamu rezervi pa perimetru. Online režīmā apguvu diega ievēršanas un šujmašīnas (vecais Singer) apkalpošanas pamatus. Mamma telefoniski iemācīja, kā audumu saplēst, Andrītis onlainā- par šujmašīnas lietošanu un apkalpošanu.

Atlocīju maliņu un nošuvu pa perimetru, lai neirst vaļā. Tad nolocīju lielāku maliņu un nošuvu, izveidojot tādu kā cauruli pa perimetru. Uz šūšanu aizgāja puse dienas. Citiem, droši vien, tas aizņemtu 10-15 min. Ievēru parastu bikšu gumiju un sasēju to. Audumu uzvilku uz rāmja. Šāds risinājums ļauj audumu noņemt un izmazgāt. Rāmi pie loga nostiprināju ar diviem pielāgotiem leņķdzelžiem, kas aizkabinās aiz loga korpusa atveramā daļā, iespiežoties gumijā. Pie koka rāmja pieskrūvēju.

Rezultātā sanāca gana stabila konstrukcija. Audumu ērti var noņemt, izmazgāt. Ziemas periodā plānots ņemt nost, lai saulīte silda telpas. Jau laiciņu logs tiek turēts atvērts. Insektu iebrukums nav novērots. Telpas pārkaršana arī samazinājusies. Ja nerēķina darbu, izmaksas zem 40 eur. Ir izturējis gan lietu, gan spēcīgu vēju. Putni šo redz un tajā neietriecas. Rekomendēju!

Atsauksmes pēc vienas vasaras. Nokalpoja ideāli. Nekādu bojājumu. Neviena mošķa telpās. Neviena putna logā. Un vienmēr svaigs gaiss. Noņemt bija ļoti ātri. Patiesi lēts, labs un ērts risinājums.

Padalāmies, ja patika :)

Ķeblītis

Sen – senos laikos man bija iespēja pamācīties no viena pieredzējuša galdnieka Oreifija Orlova. Viņš lielā mērā bija tas, kurš mani pavilka uz galdniecības darbiem.

No tiem laikiem, man, joprojām, kalpošanā ir ķeblīši (vairāk kā 12 gadi) un tie kalpo godam. Neviens vēl nav beidzis savu eksistenci, neskatoties uz to, ka tie regulāri tiek pakļauti nopietniem pārbaudījumiem. Beņķīši ir ļoti viegli un izturīgi.

Pēc Oreifija parauga uztaisīju pāris beņķīšus. Ar materiāliem ir, kā ir, bet paletes no granulām ir sakrājušās. Tāpēc izlēmu taisīt šo no paletēm. Tātad videi draudzīgs, otrreiz pārstrādāts materiāls. Pasūtījums bija, lai ķeblīšus varētu lietot dārzā. Tāpēc apakšējo spraisli novietoju zemāk, lai, kad kājas ieduras mīkstā gruntī, palielinātos atbalsta laukums.

Paletes sadalīju ar motorzāģi. Līstītes noēvelē, sazāģē tievākās līstēs, sagarina. Visi savienojumi līmēti ar TiteBound, saskrūvēti.  Kāju gali papildus apstrādāti ar darvu. Vienu apstrādāju ar mūsdienu ķīmiju – RILAK Tekstūrdekors (bija saimniecībā un gribējās salīdzināt aizsardzības). Otru apdedzināju un apstrādāju ar dabisku lineļļu. Ceru pēc gadiem uzzināt, kurš ķeblītis nokalpos ilgāk.

Padalāmies, ja patika :)

Folijas ruļļa turētājs

Sanāca iegādāties lielo folija rulli. Tā kā vietā, kur iepriekš glabāju mazos, šim nepietika vietas Tāpēc izlēmu uztaisīt speciālu Folija turētāju, kas nodrošinātu arī ērtu tā noplēšanu. Izgatavots no vecām paletēm. Bez skrūvēm. Koks, līme, lentzāģa posms, beice no melnās tējas, cieteļļa. Mazās tapas ir mazākas par sērkociņu. Tās tika taisītas ar urbi, laižot koka sagatavi caur vītņgriežamo. Asmenis taisīts no veca lentzāģa, noņemot asos galus un pieslīpējot.

Jā, man neiepatikās melnās tējas piešķirtais tonis. Ozola mizām, man šķiet labāks. Priekšstatam, līstīšu biezums 7mm.

Strādā ļoti labi, pat ar biezu foliju. Viegls, bet stabils.

 

Padalāmies, ja patika :)


Copyright - veido.lv, PIC TURIS