Kādu laiku atpakaļ man gadījās iepirkt pārpalikumus no grīdas parketa. Noputējuši. Apsieti ar drātiņu.
Te pēkšņi, dzīve un apkārtējā vide mani piespieda sākt domāt par rotaslietu skapīša izveidi. Tad, lūk, šeit man arī noderēja šie parketa dēlīši.
Skapīša izmērus noteica parketa dēlīšu izmēri. Noveicās, jo materiāls pietika un faktiski nekas nepalika pāri. Sākumā netā izpētīju, kas ir rotaslietas lādītes, skapīši, kastītes, veicu aptauju, kādai funkcionalitātei un kādām prasībām jāatbilst.
Tad, izejot no maizes dēlīšu līmēšanas pieredzes, ķēros klāt pie līmēšanas. Un. Klaukš!
Aplauziens!
Dēļīši stiprinās uz spundes. Bet šai spundei apakšējā mala ir mazāka par aukšējo! Rezultātā man līmētās detaļas sanāca izliektas un skapītis – Apaļīgs!
Sāku ar sānu, priekšpuses un virsmas līmēšanu. Priekšpusi pēc tam pārzāģēšu. Aizmugurē un apakšā paredzēts 4mm saplāksnis.
Ņemam Titebond un aiziet. Līmēju pietiekami reti un maz, lai varētu atļauties.
Kad sakalst, apzāģējam. Lai apzāģētu liektās detaļas vienā leņķī, ņēmu palīgā akumulatoru, kas palīdz noturēt detaļas vienā stāvoklī. Un tad sākas trakākais. Tas viss jānoslīpē. Pie tam, detaļas ir izliektas, jānopucē no abām pusēm. Izmantoju lentas slīpmašīnu ar 60, 80, 100, 120 raupjumu, orbitālo slīpmašīnu (100, 120,…), maliņām – lentzāģi ar uzstādītu smilšpapīru.
Uz stacionārā zāģa iezāģēju pusspundi, kas liektai detaļai izrādījās diezgan čakarīgi.
Atzīmēju sānu spundi uz jumta no apakšas. Iefrēzēšanu veicu ar virsfrēzi bez paralēlā atbalsta. Galu izkalu ar kaltu. Iefrēzējums nesanāca perfekts (vēl jātranējas), bet ciešams, no ārpuses neko neredz.
Kastītes taisīju no 9mm saplākšņa, pamats – 4mm. Gali – 45 grādu leņķī ar leņķzāģi. Iezāģējumi dibenam – ar galda zāģi, tik nācās dibena plāksni pieslīpēt līdz zāģa asmens biezumam. Atkal Titebond. Lai safiksētu, izmantoju ķīniešu leņķspīles. Nofiksēt ar tām var, bet savilkt necarat. Lai savilktu, izmantoju veco joku ar striķi un kociņu, ar ko lēnām satin striķi. Kastītēm stūros iezāģējumi uz galda zāģa un 4mm apslīpētas saplākšņa tapiņas.
Atvilktnēm atbalstus taisīju no palešu (tās man gana daudz) dēlīšiem. Biezumēvele. Lai nokopētu apaļos sānus, izmantoju papildus klucīti kā distanceri. Lobziks, slīpēšana, urbšana, zeņķēšana un gatavs! Pielīmēju un pieskrūvēju. Būs arī papildus stiprības ribas.
Priekšpusē apakša sākumā bija taisna, bet kaimiņš ieteica arī to taisīt noapaļotu, lai kopē durtiņu ieliekumu. Piekritu un čakarējos vēl vairākas dienas, bet rezultāts apmierina.
Saplākšņa aizmugure un dibens gan sagādāja galvassāpes, jo neierēķināju spundes tiesu. Nācās taisīt divreiz. Nekas, nākamai reizei paliks atmiņā.
Saņēmos un ķēros pie galvenā – salīmēt visu kasti kopā. Tas jādara gana veikli, jo līme žūst, viss mēģina aizmukt katrs savā virzienā un jāsalīmē visas detaļas vienlaicīgi.
Fū. Sanāca. Savilku ar spīlēm un apkrāvu ar akumulatoriem. Tiesa, tie, laikam, bija par daudz. Jumts nedaudz iztaisnojās.
Eņģes durtiņām, protams bija par platu, skrūves galviņas par lielu. Neko, ar fleksi apzāģēju eņģes, iemarķēju, saurbu caurumus, iezeņķēju, noņēmu cundurs. Atzīšos, pirmās divas izmetu ārā. Pārāk mūsdienīgs materiāls. Nākamās sanāca labāk.
Porolons + Samts = Vājprāts priekš manis. Samts stiepjas, slīd, negriežas, neplīst (tur, kur vajag). Porolons griežas, bet ne vienmēr, kā man gribas. Līmēju ar Bison kontaktlīmi. Sākumā no visām pusēm, vēlāk nedaudz, strīpām augšā, sānus un apakšā normāli. Galvenā problēma – nespiest. Tad salīmējas porolons pats ar sevi un viss paliek kā sačokurojies zemesrieksta kodols. Līmi spiedu no tūbiņas un viegli izlīdzināju ar pirkstu. Žūšanas laiku negaidīju, liku uzreiz virsū. Nebija ne vainas. Dažās sekundēs pielipis. Griešanai vislabāk sevi attaisnoja speciāls rotējošais nazis.
Jā! Neodium magnēti. Tie man bija saglabājušies no ledusskapja magnētiņu epopejas. Ieurbjam iespējami precīzu D (man speciāli urbis šiem mērķiem sagatavots). Ielīmējam. Sākumā ar Titebond+koksnes puteklis, bet durtiņās nācās nomainīt pret Moment 5 min. divkomponentu epoksīdu. Tagad tur abas puses.
Pie eņģu pielikšanas ieteicams kāds palīgs, jo te jātrāpa baigi precīzi. Pats, izmantojot atbalsta līsti pieskrūvēju pie skapīša. Ar palīgu – jau piedzinu pie durtiņām.
Kājiņām apakšā pielīmētas ādas strēmelītes, lai stumšana maigāka un skrāpējumu mazāk.
Atvilknes apstrādāju ar ozola mizu novārījumu, kas tās padarīja viegli brūnganas. Viss apstrādāts ar cieteļļu 2x.
Trīs atvilktnēs ir vienkārši samta spilventiņi. Vienā, tie ir vesela rinda – kur salikt gredzenus. Pakaramie uz durtiņām – krellēm.
Kopā darbam aizgāja ap diviem mēnešiem, strādājot dažreiz vakaros, dažreiz brīvdienās. Dārgākais no materiāliem – samts, cieteļļa, līmes, furnitūra. Bet to pārpalikumi noderēs citos projektos.
Meklēju risinājumu problēmai, kā vasarā nodrošināties pret insektu iebrukumiem un vienlaicīgi aizsargāt telpu no pārkaršanas.
Problēma ir tajā, ka ir plastmasas logi un pie fasādes neko normāli nevar piestiprināt. Logu aiļu apdare atstāj nelielu logu profilu virsmu ārpusē.
Jau senos laikos cilvēki saprata, ka pret telpu pārkaršanu jācīnās ar risinājumiem ēkas ārpusē, piemēram ar slēģiem vai karnīzēm. Līdz ar to atkrita risinājumi telpas iekšpusē, tādi kā aizkari, žalūzijas, jo siltums jau ir ticis telpā. Kā arī tas apgrūtina telpas vēdināšanu.
Tirgotāji un ražotāji neko prātīgu nespēja piedāvāt, kā arī vairumam cenas šķita nepamatoti augstas. Insektu sietu ražotāji nebija gatavi pameklēt un izmēģināt citu audumu.
Izlēmu taisīt noņemamu sietu uz rāmja ārpusē. Līdzīgi kā insektu tīkli rāmī. Varētu pasūtīt gatavu, bet ražotāji piedāvā tikai insektu tīklu, kas, savukārt, nenodrošina nekādu aizsardzību pret pārkaršanu.
No priedes dēļa sazāģēju līstes, noēvelēju tās, sagarināju pēc logu ailu izmēriem, atstājot ap 5mm pa perimetru. Salīmēju, saskrūvēju uz pus spundi. Apdedzināju un apstrādāju ar darvu, lineļļu.
Tad sākās interesantākais. Audums. Kopš skolas laikiem nebiju neko prātīgu ar audumu neesmu darījis, nepārzinu materiālus, specifikācijas un prasības. Izlēmu iegādāties gatavus aizkarus. Lielveikalos izvēle liela, var piemeklēt sev vēlamo materiālu, krāsu, gaisa un gaismas caurlaidību, rakstu. Manējie izmaksāja zem 30 eur. Izvēlējos uz tausti un skatoties cauri uz lampām. Cilvēki tā dīvaini uz mani skatījās.
Sagriezu pēc ailu izmēriem, atstājot ievērojamu rezervi pa perimetru. Online režīmā apguvu diega ievēršanas un šujmašīnas (vecais Singer) apkalpošanas pamatus. Mamma telefoniski iemācīja, kā audumu saplēst, Andrītis onlainā- par šujmašīnas lietošanu un apkalpošanu.
Atlocīju maliņu un nošuvu pa perimetru, lai neirst vaļā. Tad nolocīju lielāku maliņu un nošuvu, izveidojot tādu kā cauruli pa perimetru. Uz šūšanu aizgāja puse dienas. Citiem, droši vien, tas aizņemtu 10-15 min. Ievēru parastu bikšu gumiju un sasēju to. Audumu uzvilku uz rāmja. Šāds risinājums ļauj audumu noņemt un izmazgāt. Rāmi pie loga nostiprināju ar diviem pielāgotiem leņķdzelžiem, kas aizkabinās aiz loga korpusa atveramā daļā, iespiežoties gumijā. Pie koka rāmja pieskrūvēju.
Rezultātā sanāca gana stabila konstrukcija. Audumu ērti var noņemt, izmazgāt. Ziemas periodā plānots ņemt nost, lai saulīte silda telpas. Jau laiciņu logs tiek turēts atvērts. Insektu iebrukums nav novērots. Telpas pārkaršana arī samazinājusies. Ja nerēķina darbu, izmaksas zem 40 eur. Ir izturējis gan lietu, gan spēcīgu vēju. Putni šo redz un tajā neietriecas. Rekomendēju!
Atsauksmes pēc vienas vasaras. Nokalpoja ideāli. Nekādu bojājumu. Neviena mošķa telpās. Neviena putna logā. Un vienmēr svaigs gaiss. Noņemt bija ļoti ātri. Patiesi lēts, labs un ērts risinājums.
Vasara ir sākusies. Aktuāli kļūst jautājumi par grilēšanu. Tīmekļa dzīlēs atradu ideju kā ātri notīrīt kartupeļus.
Izmēģināju. Strādā.
Tātad iegādājamies birsti poda tīrīšanai (izklausās nežēlīgi). Jaunu. Nozāģējam rokturi un pielāgojam to ievietošanai akumulatora urbjmašīnā.
Kartupeļus ieberam spainī , pāris reizes noskalojam lielos netīrumus ar ūdeni (piem. ar dārza šļūteni). Ielejam ūdeni, lai būtu virs kartupeļu līmeņa. Ievietojam birsti spainī un ieslēdzam. Pēc mirkļa kartupeļi ir gana glīti, lai varētu cept. Sevišķi labi strādā ar jaunajiem kartupeļiem.
Kartupeļus ietin folijā un ierušina oglēs. Cepšanas laiks līdzīgs kā gaļai. Atkarīgs no kartupeļu izmēra un folijas biezuma.
Sen – senos laikos man bija iespēja pamācīties no viena pieredzējuša galdnieka Oreifija Orlova. Viņš lielā mērā bija tas, kurš mani pavilka uz galdniecības darbiem.
No tiem laikiem, man, joprojām, kalpošanā ir ķeblīši (vairāk kā 12 gadi) un tie kalpo godam. Neviens vēl nav beidzis savu eksistenci, neskatoties uz to, ka tie regulāri tiek pakļauti nopietniem pārbaudījumiem. Beņķīši ir ļoti viegli un izturīgi.
Pēc Oreifija parauga uztaisīju pāris beņķīšus. Ar materiāliem ir, kā ir, bet paletes no granulām ir sakrājušās. Tāpēc izlēmu taisīt šo no paletēm. Tātad videi draudzīgs, otrreiz pārstrādāts materiāls. Pasūtījums bija, lai ķeblīšus varētu lietot dārzā. Tāpēc apakšējo spraisli novietoju zemāk, lai, kad kājas ieduras mīkstā gruntī, palielinātos atbalsta laukums.
Paletes sadalīju ar motorzāģi. Līstītes noēvelē, sazāģē tievākās līstēs, sagarina. Visi savienojumi līmēti ar TiteBound, saskrūvēti. Kāju gali papildus apstrādāti ar darvu. Vienu apstrādāju ar mūsdienu ķīmiju – RILAK Tekstūrdekors (bija saimniecībā un gribējās salīdzināt aizsardzības). Otru apdedzināju un apstrādāju ar dabisku lineļļu. Ceru pēc gadiem uzzināt, kurš ķeblītis nokalpos ilgāk.
Sanāca iegādāties lielo folija rulli. Tā kā vietā, kur iepriekš glabāju mazos, šim nepietika vietas Tāpēc izlēmu uztaisīt speciālu Folija turētāju, kas nodrošinātu arī ērtu tā noplēšanu. Izgatavots no vecām paletēm. Bez skrūvēm. Koks, līme, lentzāģa posms, beice no melnās tējas, cieteļļa. Mazās tapas ir mazākas par sērkociņu. Tās tika taisītas ar urbi, laižot koka sagatavi caur vītņgriežamo. Asmenis taisīts no veca lentzāģa, noņemot asos galus un pieslīpējot.
Jā, man neiepatikās melnās tējas piešķirtais tonis. Ozola mizām, man šķiet labāks. Priekšstatam, līstīšu biezums 7mm.
Strādā ļoti labi, pat ar biezu foliju. Viegls, bet stabils.
KAĶENE! Man Tētis reiz pajautāja:”Kā skolniekam pamatot matemātikas nepieciešamību?”. Beidzot atradu atbildi! Pat lai uztaisītu kaķeni jāveic matemātiski aprēķini, fizikāli un fizioloģiski mērījumi. Fonā tikai 1/2 konspekta pareizas gumijas izmēru aprēķiniem manam augumam un šaušanas stilam.Secinājums! Lai bērni mācītos matemātiku, fiziku, taisiet ar viņiem kaķenes!
Informāciju, atradu Youtube, autors GekoideR_10. Vesala rinda ar labiem, pamācošiem video. Gumiju iegādājos Baltezerā. Ādas atgriezumus sagādāja labs cilvēks un labs meistars – skurstņslauķis Normunds.
Kaķenes korpuss taisīts no 9mm saplākšņa, kas no abām pusēm aplīmēts ar līmēta ozola kārtām. Tas nodrošina gan stingrību, gan pietiekamu biezumu ērtai turēšanai un iespēju izveidot ērtu formu.
Ar kaķenēm uzmanīgi, trieciens ir pamatīgs, līdzīgs kā saspiestā gaisa ieročiem. Jāmāk pareizi lietot, citādi tas var būt sāpīgs pasākums. Ne velti kaķenes izmanto pat medībās.
